Šajā nedēļas nogalē norisināsies Kanādas Lielās balvas izcīņa un pirms tās, tāpat kā pirms sacensībām Monako ielās, Mercedes GP komandas eksperti ir apkopojuši interesantus faktus, kas izšķirs "spēles" likteni.

F1 sacensībās uzvar nevis tas sportists, kas spēj sasniegt lielāko ātrumu, bet gan tas, kurš māk arī pareizi bremzēt. Tieši bremzēm liela nozīme būs Kanādas Lielās balvas izcīņā, kas šajā nedēļas nogalē norisināsies Monreālā, Žila Vilnēva vārdā nosauktajā trasē.

Šajā trasē formulas pilotam pavisam jābremzē septiņas reizes (neskaitot iebraukšanu boksos). No tām sešas reizes tiek uzskatītas par smagām, bet četros līkumos ātrums jāsamazina no vairāk nekā 295 kilometriem stundā.

Lai bremžu sistēma būtu pilnā darba gatavībā, pirms Kanādas Lielās balvas izcīņas formulām tiek uzstādīti citādāki gaisa pievades kanāli, lai optimizētu bremžu dzesēšanu, kā arī izmantoti citi materiāli, lai nodrošinātu izturību visas 70 apļu sacīkstes garumā.

Mercedes GP atzīmē, ka, piemēram, salīdzinot ar Beļģijas SPA trasi, Monreālā bremzēšanai tiek patērēts apmēram divas reizes vairāk enerģijas, kaut arī abās trasēs viena apļa laikā bremžu pedālis nospiestā pozīcijā ir apmēram 15 sekundes. Tas atbilst apmēram 20 procentiem no Vilnēva trases apļa izbraukšanai nepieciešamā laika un 14% no SPA trases vidējā apļa laika.

Vislielāko darbu bremzes Monreālas trasē paveic 10. līkumā, kur ātrums jāsamazina no 295 līdz 60 kilometriem stundā un tam atvēlēti ir vien 140 metri. Šajā brīdī pilota ķermenim jāiztur 5,5 reizes lielāks gravitācijas spēks nekā normālos apstākļos.

Lieli spēki iedarbojas ne tikai uz pilotiem - paši braucēji bremžu pedāli spiež ar 2000 ņūtonu spēku, kas kas svara izteiksmē atbilst 200 kilogramiem. Teorētiski, spiežot bremžu pedāli ar šādu spēku, no 300 km/h līdz 0 km/h ātrumu var samazināt 135 metros, taču tas ir atkarīgs no formulas aerodinamikas un piespiedējspēkiem, kā arī riepu saķeres.

Bremzēšanas laikā bremžu diski var uzkarst līdz pat 1000 grādiem pēc Celsija, savukārt bremžu uzliku temperatūra konstanti turas pie 200 grādiem. Piedevām disku temperatūras maksimums tiek sasniegts nevis maksimālā bremžu spēka brīdī, bet gan brīdi pēc tam, kas ir saistīts ar karstuma enerģijas izplatīšanās ātrumu.

Jaudīgākajiem ielas automobiļiem bremžu disku izmērs var sasniegt un pat pārsniegt 400 milimetrus diametrā, turpretim F1 bolīda bremžu disku diametru tehniskie noteikumi ierobežo pie 278 milimetriem, savukārt maksimālais pieļaujamais to biezums ir 28 milimetri. Bremžu disku izgatavošanā izmantotais oglekļa šķiedras materiālu sastāvs tiek mainīts atkarībā no trasē paredzamajiem bremzēšanas apstākļiem, tāpat kā dzesēšanas sistēmas. Monreālas trasē tiek izmantoti lielāki gaisa plūsmas kanāli bremžu dzesēšanai, taču tie samazina formulas ātrumu par aptuveni 0,2 sekundēm uz apli, ja salīdzina ar citām trasēm.

Nobeigumā Mercedes GP atzīmē, ka tradicionāli bremžu spēka sadalījums starp priekšējo un aizmugurējo asi ir 55:45, taču, lietojot KERS (kinētiskās enerģijas rekuperācijas sistēmu, kas palēnināšanās un bremzēšanas laikā atbrīvoto enerģiju pārvērš elektroenerģijā un novada uzglabāšanai akumulatoros), nepieciešams sadalījumu mainīt vēl vairāk par labu priekšējiem riteņiem, lai novērstu aizmugurējo riteņu sabloķēšanās iespēju.

Uz bremzēm zināmu iespaidu atstās arī DRS jeb aizmugurējā antispārna leņķa maiņas sistēma. Ar aktivizētu DRS pilotam būs jāveic smagāks bremzēšanas darbs, tiesa gan, tā apjoms sacensību gaitā būs atkarīgs no DRS lietošanas biežuma un no līdzi paņemtā degvielas daudzuma.