Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izstrādājis priekšlikumus OCTA likumā, kas paredz dažādus redakcionālus grozījumus, uzlabojumus un precizējumus OCTA sistēmā. Šobrīd Finanšu ministrija lemj par to tālāko virzību Ministru Kabinetam.

Izstrādātos priekšlikumus OCTA likumā jau atbalstījusi LTAB Konsultatīvā padome, kuru pārstāv Finanšu, Satiksmes un Zemkopības ministriju pārstāvji, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī apdrošinātāji un profesionālās sabiedriskās organizācijas.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: „Priekšlikumiem grozījumiem OCTA likumā pamatā ir redakcionāls raksturs ar mērķi pilnveidot un sakārtot OCTA sistēmu, kā arī precīzāk to pielāgot EK direktīvu prasībām.”

Arī mopēdi un tūristu transportlīdzekļi būs jāapdrošina

    Izmaiņas grozījumos precizē terminus. Atbilstoši EK direktīvu prasībām, paplašināts transportlīdzekļa jēdziens, iekļaujot arī mopēdus un specializētos tūristu transportlīdzekļus, kuru īpašniekiem pēc grozījumu likumā stāšanās spēkā arī būs nepieciešams obligāti apdrošināt savu kā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Priekšlikumi paredz praktiskus uzlabojumus

Izstrādātie priekšlikumi nosaka konkrētākus un precīzākus termiņus dažādu pienākumu izpildei apdrošinātājiem un klientiem. Piemēram, ar saskaņoto paziņojumu fiksēta negadījuma izraisītājam savs saskaņotā paziņojuma eksemplārs būs jāiesniedz 10 dienu laikā, nomainot līdzšinējo formulējumu „tiklīdz tas iespējams”. Precīzs formulējums ļaus novērst pārpratumus un cietušie varēs ātrāk saņemt atlīdzības.

Ietverts skaidrāks regulējums dažādām konkrētām atlīdzību izmaksu situācijām. Paredzēts, ka turpmāk atlīdzības ar PVN tiks maksātas tikai tajos gadījumos, kad tiek sniegts pakalpojums. Ja cietušais vēlēsies saņemt atlīdzību par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem skaidrā naudā, atlīdzība tiks izmaksāta bez PVN. Šāda prakse tiek izmantota arī citās ES valstīs, un tās mērķis ir veicināt, lai cietušie izvēlētos tos servisus, kuri maksā nodokļus.

Paplašināti gadījumi, kad apdrošinātājs pret negadījuma izraisītāju drīkst vērsties ar regresa prasību, piemēram, ja ziemā ceļu satiksmes negadījums ir izraisīts ar transportlīdzekli, kuram negadījuma brīdī bijušas vasaras sezonai paredzētas riepas un tam ir cēlonisks sakars ar negadījuma rašanos

Viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka turpmāk negadījumos cietušajiem nebūs jāiesniedz izziņas no VID, jo tās apdrošinātāji pieprasīs paši no iestādes.
Izstrādātie priekšlikumi precizē kārtību apbedīšanas pabalstu izmaksāšanā, ieviešot kompensācijas principu – apbedīšanas pabalsts tiks atlīdzināts valstij un pašvaldībai, kas veic pabalsta izmaksu bojāgājušā tuviniekiem, un tikai starpība tiks kompensēta cietušajiem. Tas ļaus izvairīties no pārpratumiem un dubultās izmaksu veikšanas cietušajiem.

Izmaiņas ekspertīzes veikšanā un datu iekļaušanā Kredītu reģistrā

Priekšlikumi likumā paredz precīzāk definēt kārtību, kas ļauj transportlīdzeklim neveikt tehnisko ekspertīzi, ja apdrošinātājs un transportlīdzekļa īpašnieks vienojas par servisu, kurā tiks veikti remontdarbi. Atrunāts gadījums, kuros ekspertīze tomēr ir jāveic obligāti, t.i, ja cietušais atlīdzību par transportlīdzekli vēlas saņemt skaidrā naudā.
Precizēta norma arī par transportlīdzekļa remontdarbu ekonomisko pamatotību. Šobrīd ekonomiski nepamatots remonts ir tikai gadījumā, ja remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma. Tomēr par ekonomiski nepamatotu būtu jāuzskata  remonts, kura izmaksas pārsniedz starpību starp transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma un tā derīgo atlieku vērtību pēc negadījuma.

Izstrādātie priekšlikumi paredz apmaksāt arī izdevumus par ekspertīzi, kas var rasties cietušajai personai, ja apdrošinātājs nav nodrošinājis savlaicīgu mantas apskati 5 dienu laikā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas pieņemtajiem jaunajiem Kredītu reģistra noteikumiem turpmāk tajā netiks sniegtas ziņas par regresa prasībām pret neapdrošinātu auto īpašniekiem par izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Līdz ar to no OCTA likuma ir nepieciešams izslēgt informācijas sniegšanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā.