ES izpētes projekta HAVEit (Highly Automated Vehicles for Intelligent Transport) noslēguma prezentācijā Volkswagen pētījumu centra vadītājs Jurgens Leoholds prezentēja Volkswagen izstrādāto "Īslaicīgo autopilotu" – automobilis spēj braukt daļēji automātiskā režīmā autovadītāja uzraudzībā pa ātrgaitas šosejām ar ātrumu līdz pat 130 kilometriem stundā. Tā ir saikne starp šodienas palīgsistēmām un vīziju par pilnībā automātisku braukšanu.

 

"Tas, ko mēs šobrīd esam sasnieguši, ir svarīgs solis pretī braukšanai bez ceļu satiksmes negadījumiem," šodien ES izpētes projekta HAVEit noslēguma prezentācijā Zviedrijas pilsētā Burosā uzsvēra Leoholds. Īslaicīgais autopilots apvieno daļēji automātiskas funkcijas, tas ir funkcijas, ko pārrauga autovadītājs un autovadītāja palīgsistēmas, piemēram, adaptīvo kruīza kontroli ACC un kursa saglabāšanas palīgsistēmu, vienā visaptverošā funkcijā. "Taču autovadītājam tik un tā jāuzņemas pilna atbildība par braukšanu un vienmēr tā jākontrolē," turpināja Leoholds. "Autovadītājs jebkurā brīdī var pārņemt vadību vai deaktivizēt sistēmu, turklāt viņam tā pastāvīgi jāpārrauga."

Īslaicīgais autopilots autovadītājam piedāvā optimālu automatizācijas līmeni, kurā tiek uzraudzīta braukšanas situācija, uztverta apkārtējā vide un pārraudzīts autovadītāja un sistēmu stāvoklis. Tam jānovērš negadījumi, kas rodas neuzmanīga, izklaidīga autovadītāja kļūdu dēļ. Pusautomātiskajā režīmā īslaicīgais autopilots uztur drošu attālumu līdz priekšā braucošajam automobilim, brauc autovadītāja izvēlētajā ātrumā, pēc nepieciešamības samazina ātrumu pirms līkumiem un saglabā automobiļa pozīciju attiecībā pret ceļa apzīmējumiem.

Sistēma arī ievēro apdzīšanas noteikumus un ātruma ierobežojumus. Automatizēta ir arī apstāšanās un braukšanas sākšana sastrēgumos. Ar īslaicīgo autopilotu ir iespējams braukt pa ātrgaitas šosejām un līdzīgiem ceļiem ar ātrumu līdz pat 130 kilometri stundā. Tomēr autovadītājam joprojām jāpievērš uzmanība ceļam, lai jebkurā brīdī drošībai svarīgās situācijās varētu iejaukties.

Pretstatā iepriekšējiem izpētes projekta automobiļiem kā "Junior" un "Stanley", īslaicīgais autopilots ir veidots uz sērijveida sensoru bāzes, kas ietver sērijveida radarus, kameras un ultraskaņas sensorus, kā arī lāzera detektoru un elektronisko horizontu. "Viens no iespējamajiem sākotnējiem lietojuma veidiem varētu būt monotonas braukšanas situācijās, piemēram, sastrēgumos vai pa tādiem ceļiem, kur lielā posmā noteikti ātruma ierobežojumi," komentēja Leoholds.

ES finansētais izpētes un attīstības projekts HAVEit ("Highly Automated Vehicles for Intelligent Transport") tika izveidots, lai izstrādātu pilnībā automatizētas braukšanas koncepcijas un tehnoloģijas. Tas palīdzēs samazināt autovadītāju slodzi, novērsīs negadījumus, samazinās ietekmi uz apkārtējo vidi un padarīs satiksmi drošāku. Projektā, kas tika sākts 2008. gada februārī, piedalās 17 partneri no dažādu Eiropas valstu autotransporta un piegādes nozarēm, kā arī zinātnieki. Kopējie ieguldījumi HAVEit projektā bija 28 miljoni eiro. 17 miljoni eiro no šīs summas bija ES finansējums, bet 17 projekta partneri ieguldīja 11 miljonus eiro, no kuriem 7 miljoni eiro tika piešķirti no autobūves nozares.

HAVEit konsorcijs sastāv no transportlīdzekļu ražotājiem, automobiļu piegādātājiem un zinātniskiem institūtiem no Vācijas, Zviedrijas, Francijas, Austrijas, Šveices, Grieķijas un Ungārijas: Continental, Volvo Technology AB, Volkswagen AG, EFKON AG, Sick AG, Haldex Brake Products AB, Knowllence, Explinovo GmbH, Vācijas Aviācijas un kosmosa centrs (DLR), Ecole Polytechnique Fédérale de Lausanne (EPFL), Atēnu Universitāte, Komunikācijas un datorsistēmu institūts (ICCS), Ambergas-Veidenes Lietišķo zinātņu universitāte, Budapeštas Tehnoloģiju un ekonomikas universitāte, Štutgartes Universitāte, Institut für Luftfahrtsysteme, Wuerzburg Institute of Traffic Sciences GmbH, Institut National de Recherche en Informatique et en Automatique (Inria), Institut français des sciences et technologies des transports, de l'aménagement et des réseaux (IFSTTAR).